Politiskās cīņas par parāda griestiem
Pagājušajā vasarā, kad politiķi cīnījās par parāda griestiem, daudzi amerikāņi uzskatīja, ka Kongress neļaus valstij iztērēt naudu un noklusēt. Galu galā, abām partijām ir jāvienojas amerikāņu tautas labā, un Finanšu ministrijas sekretāre Dženeta Jelena bija tikai zvana attālumā, lai sniegtu padomu. Tomēr situācija janvārī, kad beigsies 2023. gada parāda griestu apturēšana, var nebūt tik droša.
ASV valdība turpina tērēt milzīgas summas, bet 2025. gada janvārī valsts arī izies no vēlēšanām – un mēneši pēc iepriekšējā prezidenta vēlēšanām, kurā Džo Baidens aizstāja Donaldu Trampu, nebija tieši gludi.
Rezultātā Divpartiju politikas komiteja (BPC) skatās uz savu kalendāru un brīnās, kurš datums tiks atzīmēts ar ‘X’.
‘X diena’ ir diena, kad ASV hipotētiski iztērē naudu – kad Finanšu departaments ir izsmēlis visas savas iespējas un valdībai ir jānoklusē par saviem aizņēmumiem – un BPC to potenciāli iezīmējis 2025. gada beigām.
Daudzi eksperti uzskata, ka situācija šajā posmā nav tik nopietna, ka ASV noklusētu – Amerika ir pārāk liela un pārāk spēcīga, lai tas notiktu.
Bet eksperti, ar kuriem runājām, teica, ka politiķi spēlē gada spēli ar vistas spēli, un Wall Street un globālie finanšu tirgi paliek atbildīgi par rēķinu.
Un, lai arī parāda griesti nav gatavi sabrukt tuvākajā laikā, tas ir klints malas, uz kuras Kongress arvien vairāk tuvojas.
Kirsniņš uz tortes
“Parāda limits ir metaforisks kirsniņš uz ekonomiskās nenoteiktības, ko izraisa fiskālā politika,” teica Šais Akabass, BPC izpilddirektors ekonomikas politikas jomā.
Viņš brīdināja, ka bez apstiprināta Finanšu ministrijas sekretāra nākamgad (Trampa uzvaras gadījumā) departaments varētu saskarties ar ļoti nestabilu situāciju.
Federālais aizņemšanās šajā ceturksnī tiek prognozēts 243 miljardu dolāru apmērā, ar neto 847 miljardiem dolāru starp jūliju un septembri.
Tas rada bažas par Amerikas fiskālās perspektīvas ilgtermiņa ietekmi.
Kongresa budžeta birojs lēš, ka parāda un IKP attiecība sasniegs 166% līdz 2054. gadam, sasniedzot 141,1 triljonu dolāru.
Kolumbijas Universitātes profesors Brets Hausa uzsver, ka šīs sarunas ir nonākušas dienas kārtībā augšgalā vēlēšanu laika dēļ – nevis tāpēc, ka ASV tagad ir vairāk iespēju sasniegt ‘X dienu’ nekā agrāk.
“Kongress nav kļuvis ne funkcionālāks, ne mazāk funkcionējošs daudzos aspektos attiecībā uz budžetu,” viņš teica.
“Vai auto var sabojāties? Tas noteikti var. Vai es domāju, ka tas ir ticams? Nē. Iepriekš gan Kongress, gan Baltie nami ir spējuši nākt kopā, lai nodrošinātu nepieciešamo, bet lielākais jautājums ir tas, ka tas ir pastāvīgs ieraduma stāvoklis, kur katru gadu vai divus gadus mēs atkal apmeklējam šos budžeta šķēršļus.”
Šis panikas cikls galu galā “samazina [ASV] politiskā un politikas procesa ticamību un galu galā samazina Amerikas parāda un Amerikas dolāra pievilcību,” viņš piebilda.
Palielinoties atšķirībām
Lai gan Endrjū Lautzs, BPC asociētais direktors ekonomikas politikas jomā, piekrīt Hausam, ka ASV nespēs sasniegt X dienu nākamgad, viņš arvien vairāk satraucas par pieaugošo plaisu starp republikāņiem un demokrātiem – un problēmām, ko tas var radīt nākotnē.
“Mēs redzam pieaugošu atšķirību,” Lautzs teica no domnīcas bāzes Vašingtonā.
“Kongress pavadīja vairāk laika nekā iepriekšējās desmitgadēs pamata pārvaldības jautājumiem: risinot parāda limita jautājumu, finansējot valdību katru gadu. Mums ir regulāras slēgšanas draudi. Šiem jautājumiem būtu jābūt salīdzinoši pamata pārvaldības aspektiem, salīdzinot to ar daudz lielākiem mūsu 34 triljonu dolāru valsts parāda pārvaldības aspektiem.”
Šis iekšējais cīņa rada regulāras “trīces” vietējos un globālos finanšu tirgos, piebilda Lautzs.
“Ir cīņa starp abiem spēkiem… līdz pēdējai minūtei un trīces kļūst vēl lielākas vietējos finanšu tirgos. Parasti pēdējā brīdī – vai daudz pirms X dienas komfortam – tiek atrisināts,” viņš teica.
Patiesi, pagājušajā pavasarī Citigroup izpilddirektore Džeina Freizere teica, ka sarunas par parāda griestiem līdz pēdējam brīdim ir “satraucošas” nekā iepriekš, savukārt JPMorgan Dimons teica, ka banka saka nedēļas sanaksmes par jebkuru seku sekas, ja vienošanās netiek panakta.
Citviet Morgan Stanley noradīja, ka S&P 500 “cīnijas” nedēļas ap parada griestu debatēm, gūstot tikai marginálus ienakumus 0.4% apmera.
“Tieši taa pat kaa citiem pasaules izaicinajumiem šobrid tas šķiet kaa lēna krize šobrid, bet ir grūti zinat kad tas kļūst par strauju krizi,” Lautzs piebilda.
Laiks pârmaiņâm
Atkârtots konflikts ar amerikânu ekonomiku uz spêles nav eksperiments ko House vai Lautzs gribêtu redzêt atkârtotu – bet viņi brîdina ka ekspertiem jâbût uzmanîgiem mudinot uz pârmaiņâm bez detaļâm par to kâ tas izskatîsies.
“Mês neesam atļâvuši sev šķêrsot X dienu iepriekš,” teica Lautzs. “Neskatoties uz plašo plaisu starp republikâniem un demokrâtiem par vispârêjo izdevumu un nodokļu virzienu šajâ valstî viņi ir – pat ja tas ir pêdêjâ brîdî vai tuvu pêdêjam mirklî – atkal un atkal nâkuši kopâ lai izvairîtos no katastrofas.
“Bet šis slieksnis ir zems – mums jâdara daudz labâk nekâ tikai izvairîties no katastrofas. Mês apsvêram daudzas lietas: trajektoriju budžeta process politiskâ cîņa visi tie ir neilgtspêjîgi,” viņš noslêdza.
Tomêr Kolumbijas Mâjas norâda ka kamêr ekspertiem vajadzêtu apspriest izdevumus viņiem jâbût gataviem piedâvât risinâjumus.
“Ir ârkârtîgi labi iemesli valstij kurâ mês atrodamies,” viņš teica. “Ir labi apspriest plašas sarunas par fiskâlâ lîdzsvara iestatîšanu bet mums jâbût ârkârtîgi konkrêtam par to ko [mês] piedâvâjam samazinât vai kuru nodokli paaugstinât.”
Tâdi modeļi kâ Penn Wharton Budget Model Pensilvânijas Wharton skolas universitâtê ir piedâvâjuši dažas opcijas.
Pagâjušâ gada aprîlî tâ piedâvâja opcijas fiskâlo ‘kopumu’ veidâ – sâkot no korporâciju nodokļa paaugstinâšanas lîdz plašâm sociâlâs drošîbas un medicînas izmaiņâm lîdz jaunu nodokļu ieņêmu avotu izpêtîšanai.
Par laimi BPC saka ka aizkadra jau notiek laba darba starppartiju risinâjumu meklêjumi šîm problêmâm.
Un Lautzs piebilda ka politiķiem ir motivâcija paveikt darbu: “Poliitiki abos partijos lielakaa dalaa atzist ka tas ir neilgtspêjîgi. Varbut tas ir krize finanšu tirgos talak: varbut tas ir gads varbut tas ir pieci varbut tas ir 50 – nav iespejams prognozet. Bet gandrîz katrs ekonomists poliitikis un analîtikis jums pateiks ka mês nevaram turpinât šo ceļu.”
